Turpmāk mikrouzņēmumu nodoklim būs tikai viena likme — 25%. Tas ir viens no priekšdarbiem, lai likvidētu autoratlīdzību nodokļu režīmu.

Par vairākiem jautājumiem mazajam uzņēmējam, kas izvēlējies šo režīmu, galva vairs nav jālauza. No šā gada ieviesta vienota nodokļa likme. Turpmāk tā būs 25% neatkarīgi no apgrozījuma apmēra. Iepriekš ieņēmumiem, kas pārsniedza 25 tūkstošus, piemēroja 40% likmi. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem dzīve ir padarīta mazliet vieglāka, saka Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Pirms aptuveni gada tika atvieglots arī veids, kā veikt mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu. Tagad visus ieņēmumus iespējams ieskaitīt speciālā saimnieciskās darbības kontā un par aprēķiniem un nodokļu maksājumiem aizmirst. Banka sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu visu izdara klienta vietā.

Tomēr uz Finanšu ministrijas aicinājumu ieviest šādu pakalpojumu pagaidām atsaukusies tikai viena banka. Arī saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošana vēl nav kļuvusi populāra. No gandrīz 10 tūkstošiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju līdz šim to atvēruši tikai 270. Iespējams, situācija mainīsies, kad tiks atcelts īpašais autoratlīdzību nodokļu režīms. Šādi grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli tika pieņemti 2020. gada beigās, bet izmaiņu ieviešana vairākkārt atlikta — tagad līdz šā gada beigām. Autoratlīdzību saņēmēju skaits sasniedz 30 tūkstošus.

Izdevīgi, ja nav izdevumu

Mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests 2010. gadā, lai mazinātu ekonomiskās krīzes ietekmi un atvieglotu iespēju pievērsties uzņēmējdarbībai. Sākotnējā nodokļa likme bija tikai 9% no gada apgrozījuma, un īpašnieks varēja nodarbināt līdz pieciem cilvēkiem, ieskaitot sevi, nemaksājot algas nodokļus, atgādina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Inguna Leibus.

Daļa uzņēmēju to izmantoja kā iespēju samazināt nodokļu maksājumus un lielākus uzņēmumus mākslīgi sadalīja mazākos. Tādējādi 2016. gadā mikrouzņēmumos bija iesaistīti vairāk nekā 10% nodarbināto. «Tā nebija normāla situācija, jo nodokļu maksājumi bija ļoti mazi un sociālā apdrošināšana niecīga,» stāsta Leibus.
Lai to novērstu, nodokļa likme pakāpeniski tika paaugstināta un mainīts arī nosacījums par citu personu nodarbināšanu. Līdz ar to nodokļu maksātāju skaits, kas izvēlējušies šo režīmu, pamazām saruka.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir izdevīgs, ja mazā uzņēmēja izdevumi nav lielāki par 30%, paskaidro Leibus. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas strādā pakalpojumu sfērā — fotogrāfi, ierakstu un video pakalpojumu sniedzēji, lektori, pulksteņmeistari. Patlaban šo režīmu izmanto gandrīz 10 tūkstoši personu. 2022. gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kopējais apgrozījums bija 82 miljoni eiro, bet nodokļos tika samaksāts 21 miljons. Pagājušā gada trijos ceturkšņos apgrozījums bija 61 miljons eiro, no kuriem nodokļos tika samaksāti aptuveni 15 miljoni. Datu par pēdējo ceturksni vēl nav.

Tikai viena banka

Pēdējos gados mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem bija noteikta diferencēta nodokļu likme: 25% gada apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem, 40% — summai, kas šo slieksni pārsniedz. Taču paaugstinātā likme 2022. gadā attiecās tikai uz aptuveni 4% nodokļa maksātāju jeb apmēram 370 personām. «Tas nav daudz,» vērtē Kaļāne. Protams, naudas izteiksmē izmaiņas nozīmē zaudēt ieņēmumus valsts budžetā. «Tomēr mēs uzskatām, ka vienkāršība ir ļoti būtiska un ļaus iznākt no «ēnas» tiem, kas līdz šim nodokļus nemaksāja.»

Tāpat Finanšu ministrija cer, ka šis solis pamudinās bankas piedāvāt saviem klientiem saimnieciskās darbības kontu. Tā pamatideja — mazais uzņēmējs visus ieņēmumus ieskaita šajā kontā, un banka sadarbībā ar VID aprēķina nodokļu summu, ko pēc tam pārskaita uz Valsts kasi. Klientam pašam nav jārēķina līdzi, cik daudz naudas nepieciešams maksāt nodokļos. Tāda prakse ir arī Igaunijā.

Vienīgā banka, kas līdz šim atsaukusies, ir Industra Bank. «Mēs diezgan ilgi gatavojām priekšlikumu par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu un ļoti cerējām, ka atsauksies bankas, kam ir daudz klientu. Diemžēl tās šo modeli neizvēlējās,» nosaka Kaļāne.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu līdz šim nav plānots ieviest. Tam ir trīs galvenie iemesli — zināms, ka potenciālais klientu loks ir visai neliels; izstrādes process liktu pagarināt termiņu citiem digitālo pakalpojumu projektiem, kas paredz uzlabot ikdienu vairākiem simtiem tūkstošu klientu; mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus bija salīdzinoši viegli administrēt arī līdz šim.
Līdzīgu pamatojumu pauž SEB banka. Savukārt Citadele un Luminor varētu apsvērt pakalpojuma ieviešanu, ja klienti par to izrādītu lielāku interesi.

Neērtības novērstas

Projekta īstenošana prasīja daudz laika un lielas investīcijas, neslēpj Ieva Zauere, Industra Bank mārketinga un komunikācijas vadītāja. «Bet mēs to izvēlējāmies darīt ne tāpēc, ka šis ir labs biznesa projekts. Tas drīzāk ir reveranss mazajiem uzņēmējiem. Vēlamies parādīt, ka redzam un dzirdam viņu vajadzības.» Pagaidām gan jauno risinājumu izvēlējies mazāks klientu skaits, nekā cerēts. Viņa pieļauj, ka tagad, kad ieviesta vienota nodokļa likme, mazos uzņēmējus piedāvājums varētu ieinteresēt vairāk.

Banka potenciālo nodokļos maksājamo summu rezervē uzreiz pēc naudas ienākšanas kontā. Tā kā pirms sazināšanās ar VID nebija zināms, vai apgrozījums jau sasniedz 25 tūkstošu eiro atzīmi, automātiski tika iesaldēti 40% no summas. Gadījumā, ja pārsnieguma nebija, atlikušo summu vēlāk atkal padarīja pieejamu. Tagad šādas darbības vairs nav nepieciešams veikt.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta atvēršana Industra Bank neprasa ne daudz laika, ne naudas. Klientam tikai jādodas uz klātienes vai attālinātu tikšanos un jāaizpilda pieteikums. Konta atvēršana maksā 15 eiro. Esošam mikronodokļa maksātājam gan der atcerēties, ka pakalpojumu iespējams izmantot tikai no nākamā ceturkšņa, brīdina bankas klientu apkalpošanas speciālists Māris Supe.

Kāpēc likvidēt?

Iespējams, pieprasījums pēc jaunā banku pakalpojuma varētu augt nākamajā gadā, kad paredzēts mainīt nodokļu aprēķināšanas kārtību autoratlīdzībai. Tas nozīmē, ka radošo profesiju pārstāvjiem būs jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāizvēlas kāds no nodokļu maksāšanas režīmiem. Tā kā lielākajai daļai neveidojas tik būtiski izdevumi, lai būtu vērts krāt čekus un organizēt grāmatvedību, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīms varētu būt vispiemērotākais. «Saprotam mākslinieku un kultūras cilvēku atšķirības. Nodokļi nav tas, kas viņus interesē,» saka Kaļāne.

Kāpēc tad autoratlīdzību režīmu likvidēt? Patlaban Latvijā šādā formātā atlīdzību saņem aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju. Tas Finanšu ministrijai liek domāt, ka šo režīmu izmanto ne tikai autoru darba apmaksai. Šaubas rada arī tas, ka izmaksas veiktas tādās jomās kā sports un atkritumu apsaimniekošana. «Teorētiski tā var būt, ja izstrādāts, piemēram, zīmols vai reklāma,» saka Kaļāne. Taču tad maksājumam jābūt vienreizējam.

Leibus iebilst, ka tas nav pietiekams arguments. «Mums ir autortiesību likums. Neredzu problēmu, kāpēc VID nevarētu pārbaudīt, par ko maksā autoratlīdzības.» Finanšu ministrijā savukārt norāda — lai izvērtētu, vai notikusi negodprātīga rīcība, VID trūkstot resursu.

Mikrouzņēmumu nodoklis padarīts pievilcīgāks arī tādā ziņā, ka cilvēks, kurš strādā arī algotu darbu, no šā gada var saņemt atvieglojumus par apgādājamajiem un diferencēto neapliekamo minimumu. Iepriekš tas nebija iespējams. Ar šādu kārtību neapmierinātību pauda, piemēram, fotogrāfi, kuriem fotografēšana veido tikai blakusienākumus pāris reižu gadā. Izvēloties mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, viņi zaudēja atvieglojumus darba algai visa gada garumā. «Esam šo problēmu sadzirdējuši,» saka Kaļāne.

Zināšanai

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus netieši skar arī izmaiņas saistībā ar minimālo slieksni, kad jākļūst par PVN maksātāju. Tas paaugstināts no 40 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem. Likums noteic, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar vienlaikus būt PVN maksātājs. Tas nozīmē, ka brīdī, kad apgrozījums 12 mēnešu laikā sasniedz šo summu, ir jāmaina saimnieciskās darbības veids.

Pieredze

Par iespēju visas skaitļu lietas uzticēt bankai, korektore, redaktore un rakstniece Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir dzirdējusi, bet sīkāk nav interesējusies. Viņa par pašnodarbināto kļuva pirms trim gadiem, kad zaudēja algotu darbu. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izvēlējās tāpēc, ka bezdarbnieku kursos par mazā biznesa organizēšanu grāmatvede to ieteica kā profesijai atbilstošāko. Arī pašai tas likās vienkāršāks un saprotamāks par citām alternatīvām.
«Tā kā ar cipariem esmu uz spēcīgu «jūs», viss, kas saistīts ar grāmatvedību, man šķiet grūts. Tomēr šajā režīmā matemātika ir salīdzinoši viegla. To, kas man kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājai vajadzīgs, esmu apguvusi pati. VID EDS, kur jāiesniedz pārskati, viss ir saprotami,» viņa pamato. Grūtākais esot atcerēties tos nodot laikus. Saimnieciskās darbības konts ļautu par to nedomāt.

Tomēr tas Gunitai nešķiet pietiekams arguments pārmaiņām. Viņa uzskata, ka tādā gadījumā, pirmkārt, vajadzētu veltīt laiku, lai par izmaiņām informētu visus sadarbības partnerus, darba devējus un klientus. Otrkārt, iepriekšējā pieredze rāda, ka konta maiņa rada problēmas. «Kad saimnieciskās darbības vajadzībām izveidoju atsevišķu kontu, ik pa laikam radās misēkļi, jo daži klienti un sadarbības partneri naudu pēc inerces skaitīja uz privāto kontu.»